Mūžīgās pestīšanas autors ir tikai Dievs!
Ebreju rakstnieks turpināja mācīt, kā Jēzus bija ļoti unikāls augstais priesteris - Un, būdams pilnveidots, Viņš kļuva par mūžīgās pestīšanas autoru visiem, kas Viņam pakļaujas, un Dievs viņu sauc par galveno priesteri “pēc Melhisedeka pavēles”, par kuru mums ir daudz ko teikt un kuru ir grūti izskaidrot, jo jums ir kļūt blāvi dzirdam. Jo, lai gan līdz šim laikam jums vajadzētu būt skolotājiem, jums ir nepieciešams kāds, kurš atkal iemācīs jums pirmos Dieva orākulu principus; un jums ir vajadzīgs piens, nevis cieta pārtika. Jo ikviens, kurš lieto tikai pienu, nav prasmīgs taisnības vārdā, jo viņš ir bērns. Bet cieta pārtika pieder tiem, kas ir pilnā vecumā, tas ir, tiem, kuriem lietojuma dēļ ir jūtas vingrinātas, lai saskatītu gan labo, gan ļauno. ” (Ebreji 5: 9-14)
Mēs šodien dzīvojam pasaulē, kas ir pilna ar “postmoderno filozofiju”. Vikipēdijā tas ir aprakstīts šādi: “Sabiedrība ir pastāvīgu pārmaiņu stāvoklī. Nav absolūtas realitātes versijas, absolūtu patiesību. Postmoderna reliģija stiprina indivīda perspektīvu un vājina institūciju un reliģiju spēku, kas nodarbojas ar objektīvo realitāti. Postmodernā reliģija uzskata, ka nav universālu reliģisku patiesību vai likumu, drīzāk realitāti veido sociālie, vēsturiskie un kultūras konteksti atbilstoši indivīdam, vietai un laikam. Indivīdi var mēģināt eklektiski izmantot dažādus reliģiskos uzskatus, praksi un rituālus, lai tos iekļautu savā reliģiskajā pasaules skatījumā. ”
Tomēr Bībeles vēsturiskais evaņģēlija vēstījums ir “ekskluzīvs”. Tāpēc lielu daļu no manis rakstītā šajā vietnē varētu saukt par polēmisku. Saskaņā ar vikipēdiju “polemika” ir “Strīdīga retorika, kuras mērķis ir atbalstīt konkrētu nostāju ar tiešiem apgalvojumiem un pretējās nostājas graušanu.” Mārtiņa Lutera “95 tēzes”, kuras viņš pienāca pie Vitenbergas baznīcas durvīm, bija “polemika”, kas sākta pret katoļu baznīcu.
Mani centieni ir bijuši vērsties pret Bībeles vēsturiskajām kristiešu pretenzijām pret citām ticības sistēmām un kritiski izpētīt to atšķirības un atšķirības.
Rūpīgi izpētot vēstuli ebrejiem, šodien vairs nav vajadzības pēc “priesterības”. Priestera mērķis bija pārstāvēt cilvēku Dieva priekšā, piedāvājot upurus. Pats Dieva upuris caur Jēzu Kristu (pilnīgi cilvēku un pilnīgi Dievu) mūsu izpirkšanai ir nepārspējams. Kā ticīgie mēs esam aicināti būt par “dzīviem upuriem” Dieva lietošanai, bet Jēzus Kristus ir debesīs, kas mūs pārstāv Dieva priekšā - “Tad redzēdams, ka mums ir liels augstais priesteris, kurš ir gājis caur debesīm, Jēzu, Dieva Dēlu, turēsimies pie mūsu grēksūdzes. Jo mums nav augstā priestera, kurš nespētu izjust līdzjūtību mūsu vājībām, bet visos gadījumos bija kārdināts tāds, kāds esam, tomēr bez grēka. Tāpēc drosmīgi nāksim uz žēlastības troni, lai vajadzības gadījumā iegūtu žēlastību un rastu žēlastību, lai palīdzētu. ” (Ebreji 4: 14-16)
Galu galā Evaņģēlijs aicina uzticēties Kristus “taisnībai”, nevis mūsu pašu taisnībai - Bet tagad Dieva taisnība, izņemot bauslību, tiek atklāta, to apliecina bauslība un pravieši, pat Dieva taisnība, ticībā Jēzum Kristum visiem un visiem, kas tic. Jo nav atšķirības; jo visi ir grēkojuši un atpaliek no Dieva godības. ” (Romieši 3: 21-23) Tajā teikts par Jēzu 1. korintiešiem - "Bet jūs esat Kristū Jēzū, kurš mums ir kļuvis par gudrību no Dieva - un par taisnību, svētdarīšanu un izpirkšanu -, kas, kā rakstīts:" Kas slavē, tas lai slavējas Kungā. " (1. Korintiešiem 1: 30-31)
Apsveriet, cik neticami Dievs ir izdarījis mūsu labā - "Jo Viņš, kas nepazina grēku, par mums padarīja grēku, lai mēs varētu kļūt par Dieva taisnību Viņā." (2. Korintiešiem 5: 21)
