Vai Dievs ir kļuvis par jūsu patvērumu?
Briesmu laikā psalmos ir daudz mierinājuma un cerības vārdu. Apsveriet 46. psalmu - “Dievs ir mūsu patvērums un spēks, ļoti būtiska palīdzība nepatikšanās. Tāpēc mēs nebaidīsimies, pat ja zeme tiek noņemta un kalni tiek nesti jūras vidū; lai arī tās ūdeņi rēkt un satraukties, lai gan kalni kratās ar tās pietūkumu. ” (Psalmi 46: 1-3)
Lai arī visapkārt valda satricinājums un nepatikšanas… Pats Dievs ir mūsu patvērums. Psalms 9: 9 stāsta mums - "Tas Kungs arī būs apspiesto cilvēku patvērums, patvērums grūtību laikā."
Lielāko daļu laika mēs lepojamies ar to, ka esam “spēcīgi”, līdz brīdim, kad kaut kas ienāk mūsu dzīvē un atklāj mums, cik vāji mēs patiesībā esam.
Pāvilam bija dots “ērkšķis miesā”, lai viņš paliktu pazemīgs. Pazemība atzīst, cik mēs esam trausli un cik patiesi spēcīgs un suverēns ir Dievs. Pāvils zināja, ka viss spēks, kas viņam bija, bija no Dieva, nevis no viņa paša. Pāvils korintiešiem teica: “Tāpēc es priecājos par vājībām, pārmetumiem, vajadzībām, vajāšanām, briesmām, Kristus dēļ. Jo, kad es esmu vājš, tad esmu stiprs. ” (2 Kor. 12: 10)
Bieži ir teikts, ka mums pašiem jānonāk līdz beigām, pirms nonākam attiecībās ar Dievu. Kāpēc ir šis? Mums ir maldīgi ticēt, ka mēs kontrolējam un esam savas dzīves saimnieki.
Šī pašreizējā pasaule māca mums būt pilnīgi pašpietiekamiem. Mēs lepojamies ar to, ko darām un kas mēs sevi uztveram kā tādu. Pasaules sistēma mūs bombardē ar dažādiem attēliem, pēc kuriem tā vēlas, lai mēs paši sevi veidotu. Tas mums sūta ziņojumus, piemēram, ja jūs pērkat šo vai citu, jūs atradīsit prieku, mieru un laimi, vai arī, ja jūs dzīvojat šāda veida dzīvi, jūs būsit apmierināts.
Cik daudzi no mums ir pauduši amerikāņu sapni kā dzīvotspējīgu piepildīšanās ceļu? Tomēr tāpat kā Zālamans, daudzi no mums pamostas pēdējos gados un saprot, ka “šīs” pasaules lietas nedod mums to, ko viņi solīja.
Tik daudz citu evaņģēliju šajā pasaulē dod mums kaut ko tādu, ko mēs varam darīt, lai pelnītu Dieva apstiprinājumu. Viņi pievērš uzmanību Dievam un tam, ko Viņš ir izdarījis mūsu labā, un liek to mums vai kādam citam. Šie citi evaņģēliji maldīgi “dod mums” domāt, ka varam nopelnīt Dieva labvēlību. Tāpat kā jūduratori Pāvila laikā vēlējās, lai jaunie ticīgie atgrieztos pie likuma verdzības, arī viltus skolotāji mūsdienās vēlas, lai mēs domājam, ka mēs varam izpatikt Dievam caur to, ko mēs darām. Ja viņi var likt mums noticēt, ka mūsu mūžīgā dzīve ir atkarīga no tā, ko mēs darām, tad viņi var mūs ļoti aizņemt, darot to, ko viņi mums liek darīt.
Jaunā Derība mūs nepārtraukti brīdina par atgriešanos likumdošanas lamatās vai uz nopelniem balstītā pestīšanā. Jaunā Derība akcentē pietiekamību tam, ko Jēzus izdarīja mūsu labā. Jēzus mūs atbrīvoja no “mirušajiem darbiem”, lai dzīvotu Dieva Gara spēkā.
No romiešiem mēs mācāmies - “Tāpēc mēs secinām, ka cilvēku attaisno ticība, izņemot likuma darbus.” (Rom. 3:28) Vai ticat kam? Ticība tam, ko Jēzus izdarīja mūsu labā.
Mēs nonākam attiecībās ar Dievu caur Jēzus Kristus žēlastību - "Jo visi ir grēkojuši un nespēj sasniegt Dieva godību, pateicoties Viņa žēlastībai tie tiek atbrīvoti caur izpirkšanu, kas notiek Kristū Jēzū." (Rom. 3: 23–24)
Ja jūs mēģināt nopelnīt Dieva labvēlību, izmantojot kādu darbu sistēmu, dzirdiet, ko Pāvils stāstīja galatiešiem, kuri bija iekrituši likumos - Zinot, ka cilvēku neattaisno bauslības darbi, bet ticība Jēzum Kristum, pat mēs esam ticējuši Kristum Jēzum, ka mūs var attaisnot ar ticību Kristum, nevis ar likuma darbiem; jo ar likuma darbiem neviena miesa netiks attaisnota. Bet, ja, kaut arī mēs tiecamies tikt attaisnoti ar Kristu, mēs arī esam atrasti grēcinieki, vai tāpēc Kristus ir grēka kalpotājs? Noteikti nē! Jo, ja es atkal būvēšu tās lietas, kuras es iznīcināju, es kļūstu par pārkāpēju. Jo es caur likumu nomira bauslībai, lai varētu dzīvot Dievam. ” (Gal. 2: 16-19)
Pāvilam, būdams lepns farizejs, kurš meklēja pats savu taisnību caur farizeja likumīgo darbu sistēmu, nācās atteikties no šīs sistēmas savai jaunajai izpratnei par pestīšanu caur žēlastību, izmantojot vienīgi ticību tikai Kristum.
Pāvils drosmīgi teica galatiešiem - Tāpēc stāviet ātri brīvībā, ar kuru Kristus mūs ir atbrīvojis, un vairs neiesaistieties verdzības jūgā. Patiešām, es, Pāvils, saku jums, ka, ja jūs kļūstat apgraizīts, Kristus jums neko nedos. Un es atkal apliecinu katram cilvēkam, kurš kļūst apgraizīts, ka viņš ir parādnieks, lai ievērotu visu likumu. Jūs esat kļuvis atsvešināts no Kristus, jūs, kurš cenšaties tikt attaisnots ar likumu; tu esi kritis no žēlastības. ” (Gal. 5: 1-4)
Tātad, ja mēs pazīstam Dievu un uzticamies vien tam, ko Viņš ir darījis mūsu labā caur Jēzu Kristu, mēs varam atpūsties viņā. 46. psalms mums arī saka - Esiet mierīgi un ziniet, ka esmu Dievs; Es tikšu paaugstināts starp tautām, es tikšu paaugstināts zemē! ” (Psalms 46: 10) Viņš ir Dievs, mēs neesam. Es nezinu, ko rītdiena nesīs, vai ne?
Kā ticīgie mēs dzīvojam mūžīgi kritušās miesas un Dieva Gara konfliktā. Mēs savā brīvībā varam staigāt Dieva garā. Lai šie nepatikšanas laiki liek mums pilnīgāk paļauties uz Dievu un baudīt augļus, kas nāk tikai no Viņa Gara - “Bet Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, ilgstošas ciešanas, laipnība, labestība, uzticība, maigums, paškontrole. Pret tādu nav likuma. ” (Gal. 5: 22-23)
