Vēstules Ebrejiem rakstnieks turpināja šos uzmundrinošos vārdus: “Nešaubīgi turēsim savas cerības apliecību, jo Tas, kas apsolījis, ir uzticīgs. Un padomāsim viens par otru, lai rosinātu mīlestību un labus darbus, neatstādami sevi kopā, kā tas mēdz būt, bet pamudināsim viens otru, un jo vairāk, redzot Dienu tuvojoties. (Ebreji 10: 23-25)
Kas ir “mūsu cerības atzīšana”? Tā ir atzīšanās par to, ka Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir mūsu cerība uz mūžīgo dzīvi. Mūsu fiziskajai dzīvei pienāks gals. Kā ar mūsu garīgo dzīvi? Tikai tad, ja esam garīgi dzimuši no Dieva caur ticību tam, ko Jēzus ir darījis mūsu labā, mēs varam iegūt mūžīgo dzīvi.
Jēzus, lūdzot Tēvu, teica par mūžīgo dzīvi: "Un šī ir mūžīgā dzīvība, lai viņi pazītu Tevi, vienīgo patieso Dievu, un Jēzu Kristu, ko Tu esi sūtījis." (Jāņa 17: 3)
Jēzus mācīja Nikodēmu - “Pats drošāk es jums saku: ja cilvēks nav dzimis no ūdens un Gara, viņš nevar iekļūt Dieva valstībā. Tas, kas dzimis no miesas, ir miesa, un tas, kas dzimis no Gara, ir gars. ” (John 3: 5-6)
Dievs ir uzticīgs. Pāvils mācīja Timotejam - “Tas ir patiess vārds: ja mēs kopā ar Viņu nomirsim, tad arī dzīvosim kopā ar Viņu. Ja mēs izturēsim, mēs arī valdīsim kopā ar Viņu. Ja mēs Viņu noliegsim, Viņš arī mūs noliegs. Ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs; Viņš nevar sevi noliegt." (2. Timotejam 2:11-13)
Pāvils mudināja romiešus - “Tāpēc, ticībā attaisnoti, mums ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur kuru arī mums ticībā ir pieeja šai žēlastībai, kurā mēs stāvam un priecājamies cerībā uz Dieva godību. Un ne tikai tas, bet mēs arī lepojamies ar bēdām, zinot, ka bēdas rada neatlaidību; un neatlaidība, raksturs; un raksturs, cerība. (Romieši 5: 1-4)
Ebreju ticīgie tika mudināti virzīties uz priekšu ticībā Kristum, nevis ticībā vecās derības likumam. Visā vēstulē ebrejiem viņiem tika parādīts, ka Vecās Derības jūdaisms ir beidzies caur Jēzu Kristu, piepildot visu bauslības mērķi. Viņi arī tika brīdināti par atgriešanos uzticēties savām spējām ievērot Mozus likumu, nevis paļauties uz to, ko Kristus viņu labā bija darījis.
Viņiem bija jārēķinās vienam ar otru, lai varētu izpausties viņu mīlestība un labie darbi viens otram. Viņiem bija arī jāsatiekas un jāpamudina vai jāmāca viens otram, it īpaši, redzot Dienas tuvošanos.
Uz kādu dienu vēstules Ebrejiem rakstnieks runāja? Tā Kunga diena. Diena, kad Kungs atgriežas uz zemes kā ķēniņu ķēniņš un kungu Kungs.