…Bet šis Vīrietis…

…Bet šis Vīrietis…

Vēstules Ebrejiem autors turpina atšķirt veco derību no jaunās – “Iepriekš sacīdams: Upuri un upuri, dedzināmie upuri un grēku upuri, ko tu nevēlējies, un tiem nebija prieks” (kas tiek upurēti saskaņā ar likumu), tad Viņš sacīja: “Redzi, es esmu nācis darīt Tavu. gribu, ak Dievs. Viņš atņem pirmo, lai varētu izveidot otro. Ar šo gribu mēs esam svētīti caur Jēzus Kristus miesas upurēšanu vienreiz uz visiem laikiem. Un katrs priesteris stāv ik dienas kalpodams un atkārtoti pienes vienus un tos pašus upurus, kas nekad nevar atņemt grēkus. Bet šis Cilvēks pēc tam, kad Viņš bija upurējis vienu upuri par grēkiem uz visiem laikiem, apsēdās pie Dieva labās rokas, no tā laika gaidīdams, līdz Viņa ienaidnieki tiks nolikti Viņa kāju pamijā. Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir padarījis tos, kas tiek svētīti.” (Ebrejiem 10:8-14)

Iepriekš minētie panti sākas ar vēstules Ebrejiem rakstītāju citēšanu Psalms 40: 6-8 - “Upurus un ziedojumus Tu nevēlējies; manas ausis Tu esi atvēris. Dedzināmais upuris un grēku upuris Tu neesi prasījis. Tad es sacīju: Lūk, es nāku; grāmatas ruļļos par mani ir rakstīts. Man ir prieks pildīt Tavu gribu, mans Dievs, un Tavs likums ir manā sirdī.”” Dievs atņēma veco likuma derību ar tās pastāvīgo upurēšanas sistēmu un aizstāja to ar jauno žēlastības derību, kas kļuva spēkā caur Dieva upuri. Jēzus Kristus. Pāvils mācīja filipiešus – “Lai jums ir tāds prāts, kāds bija arī Kristū Jēzū, kurš, būdams Dieva veidolā, neuzskatīja par laupīšanu pielīdzināties Dievam, bet padarīja sevi par neslavu, pieņemdams kalpa veidolu, un nāk vīriešu līdzībā. Un, būdams vīrieša izskatā, Viņš pazemojās un kļuva paklausīgs līdz nāvei, līdz krusta nāvei.. "(Fils. 2: 5-8)

Ja tu paļaujies uz savu spēju dzīvot saskaņā ar reliģisko likumu sistēmu, apsver, ko Jēzus ir darījis tavā labā. Viņš ir atdevis savu dzīvību, lai samaksātu par taviem grēkiem. Pa vidu nekas nav. Jūs uzticaties vai nu Jēzus Kristus nopelnam, vai arī savai taisnībai. Kā kritušie radījumi mēs visi nespējam. Mums visiem ir vajadzīga Dieva nepelnīta labvēlība, vienīgi Viņa žēlastība.

'Ar šo gribu' pēc Kristus gribas ticīgie ir 'iesvētīti', 'svētīti' vai Dievam atdalīti no grēka. Pāvils mācīja efeziešiem - “Tāpēc to es saku un liecinu Kungā, lai jūs vairs nestaigājiet tā, kā staigā pārējie pagāni, savu prātu veltīgi, viņu saprašana ir aptumšota, atsvešināti no Dieva dzīves, jo neziņa, kas viņos ir viņu sirds akluma dēļ; kas, būdami pāri jūtām, ir nodevušies netiklībai, visu nešķīstību apstrādājot mantkārīgi. Bet jūs neesat tik mācījušies Kristu, ja tiešām esat Viņu dzirdējuši un Viņa mācīti, kā patiesība ir Jēzū, ka jūs, ņemot vērā savu iepriekšējo izturēšanos, atmetat veco vīru, kas kļūst samaitāts pēc viltīgām kārībām, un atjaunojieties sava prāta garā un ietērpieties jaunajā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva, patiesā taisnībā un svētumā." (Ef. 4: 17-24)

Nepārtrauktie dzīvnieku upuri, ko nesa Vecās Derības priesteri, tikai "apsedza" grēku; viņi to neatņēma. Upurim, ko Jēzus nesa mūsu labā, ir spēks pilnībā noņemt grēku. Kristus tagad sēž pie Dieva labās rokas un aizlūdz par mums, “Tāpēc Viņš spēj līdz galam izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, jo Viņš vienmēr dzīvo, lai viņus aizlūgtu. Jo tāds Augstais priesteris mums bija piemērots, kas ir svēts, nekaitīgs, neaptraipīts, no grēciniekiem šķirts un augstāks par debesīm; kam nav ik dienas, kā tiem augstajiem priesteriem, jānes upuri vispirms par saviem grēkiem un tad par tautas grēkiem, jo ​​to Viņš darīja vienreiz par visām reizēm, upurēdams Sevi. Jo bauslība ieceļ par augstajiem priesteriem cilvēkus, kuriem ir vājības, bet zvēresta vārds, kas nācis pēc bauslības, ieceļ Dēlu, kas ir uz mūžiem pilnīgs.” (Ebreji 7: 25-28)